Vārdnīca

Adenokarcinoma
Viena no nopietnākajām un grūtāk diagnosticējamajām dzemdes kakla vēža formām. Adenokarcinomas mēdz izveidoties dziļāk, t.i., epitēlija šūnu slānī, kas izklāj dzemdes kakla kanālu. Tas nozīmē, ka tās ir grūtāk atklājamas, un tāpēc bieži netiek pamanītas, izmantojot tradicionālo skrīningu vai kolposkopiju.

Adjuvants
Komponents, ko pievieno vakcīnai, lai stimulētu organisma spēcīgāku imūno atbildi un palielinātu tās efektivitāti.

Antigēns
Organismam svešas daļiņas, piemēram, baktērijas un vīrusi, kas spēj izraisīt slimību. Antigēnu klātbūtne organismā ierosina imūno atbildes reakciju jeb antivielu sintēzi. Ikvienas vakcīnas sastāvā ietilpst antigēni, kas tiek ievadīti organismā ar mērķi izraisīt šādu atbildes reakciju.

Antiviela
Imūnsistēmas ražota olbaltumviela jeb antiviela ir svarīgs organisma aizsargspēju komponents cīņā pret patogēnu ( t.i., vīrusu, baktēriju) „uzbrukumu”. Antiviela atpazīst specifiskos svešos antigēnus un „nomarķē’ tos kā paredzētus likvidācijai vai arī iznīcina uzreiz.

Apstrāde ar skābi
Kolposkopijas jeb vizuālās pārbaudes laikā dzemdes kakls tiek izklāts ar 3-5% etiķskābi, bet pēc tam - izgaismots ar baltu gaismu. Baltā gaisma identificē šūnu palielinātos kodolus, uzrādot normai neatbilstošus vai iekaisušus audus. Šo metodi izmanto, lai noteiktu dzemdes kakla šūnu novirzes no normas.

Audzējs
Izmainītu audu kopums – nekontrolētas šūnu augšanas un dalīšanās rezultāts. Audzēji var būt labdabīgi vai ļaundabīgi.

Biopsija
Neliela audu parauga paņemšana (dzemdes kakla biopsijas gadījumā – aptuveni 4 x 3 x 2 mm), lai būtu iespējama precīza iespējamo bojājumu diagnostika.

Bojājumi
Vispārējs termins bojāto audu rajona raksturošanai. HPV infekcijas izraisītajām dzemdes kakla izmaiņām bieži ir raksturīgas šūnas ar palielinātu kodolu, neregulārām kodola membrānām, augstu kodola un plazmas attiecību.

Brahiterapija
Staru terapijas lokalizēta forma. Radioaktīvi elementi tiek novietoti uz vai līdzās audzējam, tā lokāli nodrošinot tam augstu radiācijas devu, tajā pašā laikā samazinot radioaktīvo starojumu uz apkārtējiem veselajiem audiem.

Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija jeb CIN
Dzemdes kakla intraepiteliālā neoplāzija (Cervical Intraepithelial Neoplasia – CIN) ir histoloģiska atradne, kas liecina par pirmsvēža izmaiņām dzemdes kaklā. CIN I nozīmē vieglu displāziju. CIN II ir mērena displāzija, bet CIN III – smaga displāzija jeb karcinoma in situ. Dažās valstīs CIN II tiek uzskatīta par nopietnu izmaiņu stadiju (un apvienota vienā kategorijā ar CIN III), savukārt citās valstīs – apvienota vienā kategorijā ar CIN I.

Dzemdes kakla skrīnings
Dzemdes kakla skrīnings ir process, kura gaitā no sievietes dzemdes kakla tiek paņemtas šūnas. Šūnas paņem veselības aprūpes speciālists, un pēc tam to atbilstību normai pārbauda histopatologs. Jebkura neatbilstība normai var liecināt par pirmsvēža izmaiņām vai invazīvu dzemdes kakla vēzi. Procesa efektivitātes nodrošināšanai skrīningu nepieciešams atkārtot vismaz reizi 3 gados.

Epitēlija šūnas/epitēlijs
Audi, ko veido viena vai vairākas šūnu kārtas. Epitēlijs veido daudzu orgānu iekšējo vai ārējo “kārtu”. Ir sastopams vienkārtainais vai daudzkārtainais epitēlijs; dzemdes kaklam raksturīgi ir abi epitēlija tipi.

Histerektomija
Operācija, ar kuras palīdzību tiek izņemta dzemde kopā ar dzemdes kaklu. Ja dzemdes kakla vēzis izplatījies ārpus dzemdes kakla un dzemdes, histerektomijas laikā var tikt veikta arī apkārtējo audu un orgānu izņemšana. Šādā gadījumā tā jau ir radikālā histerektomija.

HPV
Cilvēka papilomas vīruss.

Imūnsistēma
Organisma kompleksa sistēma, kas cīnās pret slimībām. Tās primārā funkcija ir identificēt organismam svešās vielas (baktērijas, vīrusus, sēnītes un parazītus) un izstrādāt organisma aizsardzību pret tiem. Šo aizsardzību sauc par imūno reakciju, un tās būtība ir olbaltumvielu molekulu jeb antivielu sintēze.

Karcinoma in situ jeb CIS
Senāks termins, ko tagad aizstājis termins CIN III.

Ķīmijterapija
Medikamentu ievadīšana, kas aptur audzēja šūnu vairošanos, vai nu tās “nogalinot” vai arī apturot to augšanu un dalīšanos.

Kolposkopija
Diagnostiska procedūra, kuras gaitā apmācīts ginekologs, izmantojot etiķskābi vai dažkārt arī Lugola tinktūru, vizuāli novērtē sievietes dzemdes kaklu, t.i., pārbauda šūnu atbilstību normai.

Kolposkops
Ierīce dzemdes kakla (un dzimumorgānu izmaiņu) apskatei kolposkopijas laikā, kuras darbība pamatota uz spilgtas gaismas un palielināmā stikla apvienojumu.

Krioterapija
Bojājumu likvidācija ar saldēšanas palīdzību, kurā tiek izmantots šķidrais kriogēns. Bieži tā ir augsta spiediena slāpekļa gāze, kas dzemdes kakla virsmai tiek uzklāta ar diska palīdzību. Ja tiek izmantota divkāršā saldēšana, šī ir tikpat efektīva CIN ārstēšanas metode kā LEEP (loop electroexcision procedure).

Metaplāzisks/metaplāzija
Tāds, kas attiecas uz transformācijas procesu, kad viena veida šūnas tiek aizstātas ar cita veida šūnām.

Metastātisks
Vēzis, kura metastāzes no sākotnējās audzēja rašanās vietas ir izplatījušās uz citiem orgāniem un audiem.

Neoplāzisks
Normai neatbilstošu šūnu strauja attīstība. Šīs šūnas, spējot reproducēties ātrāk par normālajām, var radīt labdabīgus vai ļaundabīgus veidojumus.

Viltus negatīvs
Pārbaudes rezultāts, kas nepatiesi uzrāda normai atbilstošus rezultātus. Dzemdes kakla vēža sakarībā viltus negatīvs dzemdes kakla skrīninga rezultāts ir tāds, kurā dzemdes kakla šūnu paraugs tiek klasificēts kā normai atbilstošs, kaut patiesībā dzemdes kaklā pastāv izmainītas šūnas. Visizplatītākais viltus negatīvu rezultātu cēlonis ir kļūme izmainītu šūnu paņemšanā – jo īpaši gadījumos, kad šīs šūnas atrodas dziļāk dzemdes kaklā vai epitēlija bazālajos slāņos. Visai bieži šāda situācija ir saistīta ar adenokarcinomas un tās „priekšvēstnešu” diagnostiku.

Viltus pozitīvs
Pārbaudes rezultāts, kas nepatiesi uzrāda normai neatbilstošus rezultātus, kaut slimība pavisam noteikti nepastāv. Dzemdes kakla vēža sakarībā nepatiesi pozitīvs dzemdes kakla skrīninga rezultāts ir tāds, kurā dzemdes kakla šūnu paraugs tiek klasificēts kā normai neatbilstošs, kaut dzemdes kaklā šādu izmainītu šūnu nav. Veicināt šūnu izmainītu izskatu un līdz ar to – arī kļūdainus skrīninga rezultātus var gan sēnītes infekcija, gan arī dzimumakts neilgi pirms uztriepes noņemšanas.

Onkocitoloģiskā uztriepe
Onkocitoloģiskās uztriepes analīze uzrāda normai neatbilstošu šūnu klātbūtni un ir daudzu dzemdes kakla skrīninga programmu bāzes metode visā pasaulē. Šo metodi izstrādāja patologs Dr. George Papanicolaou, kura vārdā tā tiek dēvēta vairākās valodās (PAP smear).

Onkoģenēze
Veselo šūnu transformācija par ļaundabīgām.

Onkogēns
Tāds, kas izraisa vēzi. Onkogēno HPV tipu klātbūtne ir konstatēta 99.7% dzemdes kakla vēža gadījumu. Tie ir arī saistīti ar dažu anālās atveres, dzimumlocekļa, vulvas, vagīnas, rīkles un barības vada audzēju attīstību.

Pārejoša infekcija
Pārejošu infekciju likvidē cilvēka imūnā sistēma. HPV gadījumā ar pārejošu infekciju parasti saprot tādu infekciju, kas ilgst sešus mēnešus vai mazāk.

Nepārejoša infekcija
No nepārejošas jeb persistējošas infekcijas saimnieka imūnā sistēma neatbrīvojas.
HPV gadījumā par nepārejošu infekciju parasti tiek uzskatīta tāda infekcija, kas tiek konstatēta divās pārbaudēs pēc kārtas, ar nosacījumu, ka tās veiktas vismaz ar sešu mēnešu intervālu. Nepārejoša onkogēna HPV infekcija var izraisīt dzemdes kakla vēzi.

Primārā profilakse
Preventīvi jeb profilaktiski pasākumi, kas paredzēti slimības novēršanai, t.sk. vakcinācija.

Sekundārā profilakse
Profilaktiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst iepriekš pastāvējušu slimību progresiju.
Dzemdes kakla vēža sekundārā profilakse parasti nozīmē skrīningu, t.i., uztriepju pārbaudi.

Stadija
Vēža stadija raksturo tā progresijas apmēru ķermenī, balstoties uz audzēja izmēru. Tiek ņemts vērā, vai tas izveidojies tuvu limfmezgliem un vai tas ir/nav izplatījies uz citām ķermeņa daļām. Dzemdes kakla vēža stadijas tiek klasificētas pēc FIGO (International Federation of Gynaecology and Obstetrics – Starptautiskās Ginekoloģijas un Dzemdniecības Federācijas) kritērijiem. Tam ir četras stadijas: I, II, III un IV.

Staru terapija / Jonizētā radiācija
Augstas enerģijas rentgena staru vai citu jonizētā starojuma veidu izmantojums ar mērķi iznīcināt ļaundabīgās šūnas. Jonizēto starojumu raksturo īss viļņu garums vai daļiņas saturoša elektromagnētiskā radiācija. Šai grupa pieder rentgena stari, gamma stari, alfa un beta daļiņas.

Vīrusi
Sīki organismi, kas vairojas šūnās un izraisa infekcijas slimības, piemēram, vējbakas, masalas, masaliņas, cūciņas, garo klepu, hepatītu u.c.. Vīrusus nevar iznīcināt ar antibakteriālu medikamentu palīdzību, kas paredzēti baktēriju izraisītu saslimšanu terapijai.

Zema riska
Zema riska HPV tipiem ir maza vai uzskatāmi nepierādīta saistība ar dzemdes kakla vēzi. Zema riska HPV tipi var izraisīt normai neatbilstošu šūnu veidošanos vai kārpas uz rokām, pēdām vai dzimumorgānu rajonā, bet, kopumā ņemot, tikai augsta riska jeb onkogēnie HPV tipi var radīt vēzi.