Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir HPV?
HPV ir termina “human papilloma virus” [latviski - cilvēka papilomas vīruss] saīsinājums. Pastāv divi HPV tipi – augsta riska (onkogēnie) un zema riska. Cilvēka papilomas vīrusu jeb HPV iegūst dzimumkontaktu ceļā. Turklāt vīrusa pārnešanai/iegūšanai nav pat nepieciešams dzimumakts – pietiek ar intīmu ādas kontaktu partneru dzimumorgānu rajonā.

Vai prezervatīvi aizsargā no HPV infekcijas?
Prezervatīvs pilnībā neaizsargā no HPV infekcijas, jo tās pārnešanai nav nepieciešams dzimumakts: pietiek vien ar ciešu ādas kontaktu dzimumorgānu rajonā. Samazinot šo ādas – ādas kontaktu, sarūk arī inficēšanās risks. Tādējādi prezervatīvi var sniegt zināmu aizsardzību, taču ne pilnībā aizsargāt no HPV infekcijas.

Vai nepietiek ar dzimumhigiēnas ievērošanu un regulārām pārbaudēm, lai sevi pasargātu no HPV infekcijas?
Tie lēsts, ka līdz pat 80% sieviešu kādā savas dzīves posmā satopas ar vēzi izraisošo HPV infekciju. Patiesībā tas nozīmē, ka vairums sieviešu, neatkarīgi no jebkādiem citiem faktoriem, ir pakļautas HPV infekcijas riskam, kamēr vien viņām ir seksuālas attiecības. Kā jaunām, tā vecākām sievietēm ir risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi, kas radies sākotnējas vai atkārtotas HPV onkogēno tipu izraisītas infekcijas rezultātā.

Vai HPV infekcija ietekmē auglību?
Nav datu par to, ka HPV infekcija kā tāda ietekmētu auglību, savukārt infekcijas rezultātā radušās pirmsvēža un vēža izmaiņas un to ķirurģiskā ārstēšana gan var ietekmēt sievietes auglību, kā arī viņas spēju iznēsāt bērnu pilnu grūtniecības laiku.

Ja abiem partneriem tās ir pirmās dzimumattiecības un ja viņiem nebija un nebūs citu partneru, vai ir iespējams inficēties ar HPV vīrusu?
Ja partneri ir un paliek viens otram pirmie un vienīgie uz mūžu un viņiem nav nekādu intīmu kontaktu ārpus šīm attiecībām, tad maz ticams, ka viņiem būs iespēja inficēties ar augsta onkoloģiska riska HPV vīrusa tipiem.

Ja sievietei ir ilgtermiņa monogāmas attiecības, vai arī tad viņa ir pakļauta HPV infekcijas riskam?
Ikviena seksuāli aktīva sieviete ir pakļauta HPV infekcijas riskam. HPV infekcijas risks ir atkarīgs no visām tām iepriekšējām attiecībām, kas sievietei un viņas partnerim ir bijušas pirms viņu pašreizējām attiecībām. Tāpēc monogāmija nebūt neizslēdz HPV infekcijas risku -ja vīrietis ir vīrusa nēsātājs un tas cirkulē pāra attiecībās, tad regulāri notiek atkārtota inficēšanās. Kamēr sieviete ir jauna, imūnā sistēma tiek ar infekciju galā, bet ar gadiem, samazinoties imūnās sistēmas aktivitātei, šī paša vīrusa infekcija var nepāriet un veicināt šūnu izmaiņas.

Ja sievietei ir dzimumdzīve ar vīrieti, kuram uz dzimumlocekļa ir mazas kārpiņas, vai viņai būtu jāuztraucas par augsta onkoloģiska riska HPV infekcijas risku?
Parasti redzamās dzimumorgānu kārpas izraisa zema onkoloģiska riska HPV tipi. Protams, nav izslēgta iespēja, ka vīrietis ir arī citu HPV tipu ( t.sk., augsta onkoloģiska riska) nēsātājs. Turklāt prezervatīvi no HPV infekcijas nepasargā.

Ko lietas labā var darīt partneris, lai mazinātu risku savai partnerei atkārtoti inficēties ar HPV?
HPV infekcijai specifiskas ārstēšanas nav – ne vīrietim, ne sievietei. Atšķirībā no sievietes, vīrietim klīniskajā praksē HPV analīzes neveic. Ja sievietei ir veiktas kādas ārstnieciskas manipulācijas izmainīto dzemdes kakla šūnu ārstēšanā, tad vislabāk ir pusgadu lietot prezervatīvu (lai gan arī prezervatīvs pilnībā nepasargā no infekcijas pārnešanas) un noteikti vakcinēties, jo tikai vakcīna sniedz aizsardzību kā pret sākotnēju, tā atkārtotu HPV onkogēno tipu infekciju.

Kas izraisa dzemdes kakla vēzi?
Dzemdes kakla vēzi var izraisīt tikai nepārejoša HPV onkogēno tipu infekcija. Sākotnējo izmaiņu attīstībai līdz dzemdes kakla vēža stadijai var būt nepieciešami daudzi gadi (dažos gadījumos pat 10 – 20 gadi), kaut gan dažkārt tas var notikt arī 2 gadu laikā.

Kāda ir ar HPV infekciju saistīto audzēju izplatība vīriešu vidū?
Aptuveni 94% HPV infekcijas izraisīto audzēju skar tieši sievietes. Vairāk nekā 90% šo saslimšanas gadījumu ir saistīti ar dzemdes kakla vēzi. Salīdzinājuma – tikai 6% no visiem ar HPV infekciju saistītiem ļaundabīgiem audzējiem skar vīriešus.

Vai dzemdes kakla vēzis ir plaši sastopama slimība?
Latvijā un pasaulē dzemdes kakla vēzis šobrīd ir otrais sievietēm visbiežāk diagnosticētais audzējs (pēc krūts vēža) un trešais audzēju radītais mirstības cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža.

Vai katrai ar onkogēno HPV infekciju inficētai sievietei attīstās vēzis?
Parasti HPV infekcija ir pārejoša un izzūd pati no sevis laika periodā no dažiem mēnešiem līdz gadam – tai nav nedz simptomu, nedz ilgstošu vai neatgriezenisku seku. Tomēr dažām ar onkogēnajiem HPV tipiem inficētajām sievietēm rodas nepārejoša (ilgstoša) infekcija, kas var izraisīt pirmsvēža izmaiņas un dzemdes kakla vēzi. Par nožēlu medicīna nepiedāvā iespējas un metodes, kas ļautu prognozēt, kurai sievietei vīrusa infekcija saglabāsies un eventuāli izraisīs izmaiņas dzemdes kaklā, bet kurai - pāries.

Kā tas var būt, ka vēzi atklāj arī sievietēm, kuras regulāri gājušas pie ārsta?
Skrīninga efektivitāti ietekmē vairāki faktori – ārstam pareizi jānoņem gļotādas paraugs, reizēm kļūdās arī laboratorija, kā arī ir tāda īpaši ļaundabīga vēža forma kā adenokarcinoma (biežāk sastopama jaunām sievietēm), kas atrodas dziļāk dzemdes kakla audos un ko ar skrīningu grūti atklāt. Tādos gadījumos parasti vēzi atklāj vēlīni, kad ārstēšanas iespējas ir minimālas. Šie faktori arī nosaka to, ka skrīninga efektivitāte ir aptuveni 70%.

Kā dzemdes kakla vēža diagnoze ietekmē sievietes pašsajūtu un dzīvi?
Dzemdes kakla vēža diagnozei un terapijas nepieciešamībai var būt milzīga ietekme uz sievietes dzīves kvalitāti – tas var radīt emocionāla, psiholoģiska un seksuāla rakstura problēmas, ietekmēt sievietes partnerattiecības, kā arī izraisīt stresu un nemieru. Sieviete var just lielu satraukumu pat tikai tad, ja onkocitoloģiskās uztriepes analīžu rezultāti uzrāda normai neatbilstošu šūnu klātbūtni vai ir pozitīvs HPV tests.

Vai onkocitoloģisko analīžu paņemšanas process ir sāpīgs?
Onkocitoloģiskā analīze tiek ņemta no dzemdes kakla ārējās atveres, tāpēc var būt sajūta, ka kaut kas tiek darīts, bet nekādā gadījumā tā nav sāpju sajūta.

Vai pēc konizācijas ir iespējamas dabiskas dzemdības? Vai tā izmaina dzimumattiecības?
Dzemdes kakla bojātā vieta tiek izņemta konusa veidā ar tā saucamo „elektronazi”, un bojājums ļoti labi 1 mēneša laikā sadzīst. Dzemdes kakls pēc konizācijas nav tik pilnvērtīgs – tajā izveidojas apļveida rētaudi, tāpēc iespējams, ka: 1/ šāds dzemdes kakls pirms dzemdībām pilnībā neatvērsies, jo rētaudi nav elastīgi; 2/ dzemdību gaitā neelastīgajā kaklā veidosies apjomīgi plīsumi, kas var izraisīt smagu asiņošanu. Tāpēc vairumā gadījumu tiek veikta plānveida ķeizargrieziena operācija. Starp citu, pastāv arī priekšlaicīgas grūtniecības pārtraukšanās risks, īpaši tad, ja dzemdes kakls ir bijis anatomiski salīdzinoši mazs, bet konizācijas apjoms – liels. Bet par dzimumdzīvi un sajūtām - tur nu gan nevienam no partneriem nekādas sajūtu izmaiņas konizācija nerada. Īpaši tādēļ, ka tieši no paša dzemdes kakla nenāk labsajūtas vai uzbudinājuma impulsi.

Vai dzimumdzīvi dzīvojušām sievietēm gados arī vajadzētu vakcinēties?
Sievietes organismā pret HPV infekciju neveidojas dabīgā imunitāte, jo vīruss nenonāk asinīs - šī iemesla dēļ ir iespējama atkārtota/daudzkārtēja inficēšanās ar HPV. Savukārt vakcīna nonāk asinīs un limfmezglos – tiek iedarbināts antivielu ražošanas mehānisms un veidojas imūnā atmiņa. Tas nozīmē, ka vakcinēties ir tālredzīgi un nozīmīgi arī pēc dzimumdzīves uzsākšanas. Jo īpaši tāpēc, ka ar gadiem imūnā funkcija mazinās, rezultātā sarūk arī organisma spēja reaģēt uz jauniem dzīves laikā sastaptiem infekciju izraisītājiem. Klīniskie pētījumi liecina, ka vakcinācija ir efektīva sievietēm līdz pat 55 gadu vecumam.

Vai tiešām vīrusa klātbūtnes noteikšana vakcinācijas kontekstā nav nepieciešama?
Pirms vakcinācijas jāveic tikai dzemdes kakla onkocitoloģiskā analīze, bet noteikt HPV klātbūtni nav nepieciešams.

Vai HPV vakcīna izraisa spontānā aborta riskus?
Nav preklīnisku vai klīnisku pieradījumu tam, ka bivalentā HPV vakcīna ir saistīta ar spontāno abortu risku.