Lielākais dzemdes kakla vēža vakcīnas efektivitātes pētījums rāda, ka Cervarix® aizsargā pret pieciem izplatītākajiem vēzi izraisošajiem vīrusa tipiem

7. jūlijā žurnālā The Lancet ir publicēti lielākā dzemdes kakla vēža vakcīnas efektivitātes pētījuma noslēguma rezultāti. Pētījums, kurā bija iesaistītas 18 644 sievietes, apliecina GSK vakcīnas augsto efektivitāti, nodrošinot aizsardzību pret diviem izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem cilvēka papilomas vīrusa (HPV) tipiem – 16. un 18..¹ Bez tam pētījums pierāda, ka vakcīna papildus sniedz arī krustenisko aizsardzību pret 31., 33. un 45. HPV tipu, kas ir trīs visbiežākie vēža izraisītāji pēc 16. un 18. tipa.¹

Tomass Breiers (Thomas Breuer), GSK Globālās klīniskās izpētes un attīstības vadītājs, GSK Biologicals direktors medicīnas jautājumos komentē: ”šie izcilie pētījuma rezultāti apliecina Cervarix® sniegto efektivitāti aizsardzībā pret 16. un 18. tipu. Pirmo reizi pētījuma rezultāti apliecina, ka šī vakcīna efektīvi aizsargā pret dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņām, kas saistītas ar pieciem biežāk sastopamajiem vēzi izraisošajiem vīrusa tipiem. Šīs ir patiešām labas ziņas dzemdes kakla vēža primārās profilakses jomā, jo apliecina, ka vakcīna var piedāvāt sievietēm papildu aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi – apjomīgāku, nekā tas bija sākotnēji paredzams.”

Pētījums pierāda, ka sievietēm, kuras atbilda pētījuma protokola prasībām (87% no kopējā sieviešu skaita pētījumā), vakcīna sniedz 92,9 % aizsardzību pret pirmsvēža izmaiņām (cervikālo intraepiteliālo neoplāziju - CIN 2+ ), kas saistītas ar 16 un 18. HPV tipu. Šīs pašas pacienšu grupas tālāka datu analīze, izslēdzot izmaiņas, ko nav izraisījis HPV 16. un 18. tips, apstiprina vakcīnas 98,1% efektivitāti pret pirmsvēža izmaiņām (CIN 2+), ko izraisījuši šie divi tipi.¹

Pētījums pirmo reizi kādas dzemdes kakla vēža vakcīnas pastāvēšanas vēsturē  apliecina, ka Cervarix® sniedz nozīmīgu krustenisko aizsardzību pret pirmsvēža izmaiņām, ko nav izraisījuši 16. un 18. tips.¹ Šī papildu efektivitāte nozīmē apmēram par 11 - 16 % lielāku papildu aizsardzību pret dzemdes kakla vēzi salīdzinājumā ar to aizsardzību, ko nodrošina vakcīnas efektivitāte tikai pret 16. un 18. tipu. ¹ šo efektu galvenokārt nodrošina aizsardzība pret HPV 31., 33. un 45. tipu.

Pētījuma galvenais pētnieks un publikācijas vadošais autors profesors Jorma Pāvonens (Jorma Paavonen, Helsinki universitāte, Somija) komentē: „Rezultāti apliecina, ka Cervarix® vakcīna ir izteikti efektīva pret visizplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem vīrusa tipiem un tai piemīt potenciāls būtiski samazināt dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu un vēža sastopamību, kā arī ar šīm saslimšanām saistīto diagnostikas procedūru un ķirurģisko iejaukšanos skaitu. Šie rezultāti atkārtoti nostiprina uzticamību vakcinācijai kā primārās profilakses metodei aizsardzībā pret dzemdes kakla vēzi, ja tā tiek izmantota līdztekus skrīningam.”

Pētījuma grupā, kas saņēma Cervarix® vakcīnu, nopietnu blakus parādību un medicīniski nozīmīgu gadījumu skaits bija līdzīgs kā kontroles grupā.¹

Uzziņai

• HPV 008 PATRICIA ( PApilloma TRIal Cervical cancer In young Adults) ir III fāzes daudzcentru, dubultakls, nejaušināts pētījums, kas aptvēra 18 644 sievietes vecumā no 15 līdz 25 gadiem 14 valstīs (Eiropas, Ziemeļ un Latīņamerikas, kā arī Āzijas un Klusā okeāna valstīs)¹.
• Pētījuma dalībnieces tika nejaušināti iedalītas grupā, kas saņēma Cervarix®, vai grupā, kas saņēma A hepatīta kontroles vakcīnu; savukārt rezultātu analīze tika veikta sekojošās kohortās¹:
  • atbilstoši protokolam – efektivitātes kohortā (ATP – E - according-to-protocol – efficacy; vakcīna = 8093; kontrole = 8069);
  • visu vakcinēto kohortā (TVC – totally vaccinated cohort, vakcīna = 9319; kontrole = 9325);
  • visu vakcinēto kohortā – naive (TVC – naive; vakcīna = 5822; kontrole = 5819).
• ATP – E kohortā tika iekļautas visas sievietes, kuras atbilda iekļaušanas kritērijiem, pētījuma protokolam un saņēma visas trīs vakcīnas devas.¹
• TVC kohortā tika iekļautas visas sievietes, kuras saņēma vismaz vienu vakcīnas devu. šai grupā tika iekļautas atšķirīgas sievietes – tai skaitā arī ar pierādītu iepriekšēju vai pašreizēju HPV infekciju un izmainītiem onkocitoloģisko izmeklējumu rezultātiem. Iecerēts, ka šī grupa pārstāvētu seksuāli aktīvo jauno sieviešu kopējo populāciju.¹
• TVC – naive kohortā tika iekļautas sievietes, kuras saņēma vismaz vienu vakcīnas devu un kurām nebija konstatēta iepriekšēja HPV infekcija. Iecerēts, ka šī grupa pārstāvētu to jauno meiteņu kopējo populāciju, kas vēl nav uzsākušas seksuālas attiecības.¹
• Vakcīnas efektivitāte pret CIN2+ izmaiņām, kas saistītas ar HPV vīrusa 31., 33. un 45. tipu (tipiem, kas nav iekļauti vakcīnas sastāvā), bija 92% (66.0,99.2; p<0.0001), un attiecīgi 51.9% (-2.9,78.9; p=0.0332) un 100% (-6.78;100; p=0,0619) ATP-E kohortā.¹ Vakcīnas efektivitāte pret CIN2+ izmaņām, kas saistītas HPV vīrusa 31., 33., un 45. tipu, bija 68.4 % (34.2,86,1: p=0.0005), un attiecīgi 49.8 % (4.8, 74.6; p= 0.0239) un 100% (7.0,100; p=0.0312) TVC kohortā.¹
• Vakcīnas efektivitāte pret CIN+2 izmaiņām, kas saistītas ar 12 vakcīnā neiekļautajiem vēzi izraisošajiem HPV tipiem, ATP-E kohortā bija 54% (34.0, 68.4:p<0.0001).¹ Izslēdzot visas ar vakcīnā neiekļautajiem tipiem saistītās CIN 2+ izmaiņas, kurās tika konstatēta arī 16. un 18. tipa klātbūtne, vakcīnas efektivitāte ATP-E kohortā bija 37.4 % (7.4, 58.2; p=0.0092).¹ šie divi aprēķini vedina domāt, ka patiesā vakcīnas efektivitāte pret CIN2+ izmaiņām, kas saistītas ar 12 vakcīnā neiekļautajiem vēzi izraisošajiem HPV tipiem, ir robežās no 37% līdz 54%.¹
• Vakcīna arī būtiski samazina arī kolposkopijas un ekscīzijas procedūru skaitu kā TVC, tā TVC-naive kohortās. ¹
• HPV 008 pētījuma starpanalīzes efektivitātes un drošības rezultāti izdevumā The Lancet bija publicēti jau iepriekš.² šajā paziņojumā iekļautie dati ir ņemti no pētījuma gala kopsavilkuma un arī ir publicēti The Lancet. Papildus gala kopsavilkuma datiem, vēlāk tiks apkopoti apsekošanas fāzes dati .

Par Cervarix®

Vakcīnas Cervarix® sastāvā ir iekļauta īpaša palīgviela jeb adjuvants AS04, kas nodrošina augstus un noturīgus antivielu līmeņus, kuru mērķis ir sniegt ilgtermiņa aizsardzību pret HPV vīrusa 16. un 18. tipu – izplatītākajiem vēzi izraisošajiem HPV tipiem.³ Vakcīnas panesība kopumā ir laba. Biežākie simptomi pēc vakcinācijas ir sāpes, apsārtums un pietūkums injekcijas vietā, nespēks, drudzis, sāpes, galvas sāpes, nieze, izsitumi vai gremošanas traucējumi.⁴

šobrīd vakcīna Cervarix® ir reģistrēta 97 pasaules valstīs, t.sk., 27 Es dalībvalstīs, Austrālijā, Brazīlijā, Dienvidkorejā, Meksikā un Taivānā. Reģistrācijas dokumenti ir iesniegti vēl 20 citu valstu (t.sk., Japānas un ASV) atbilstošajās institūcijās. 2007. gada septembrī GSK iesniedza arī PVO nepieciešamos dokumentus, lai vakcīnai tiktu piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.

Par HPV un dzemdes kakla vēzi

Sievietes ir pakļautas dzemdes kakla vēža riskam visu savu seksuāli aktīvās dzīves laiku.⁵ Līdz šim brīdim ir atklāti vairāk nekā 100 HPV vīrusa tipi⁶, no kuriem 15 izraisa dzemdes kakla vēzi.⁷ HPV vīrusa 6. un 18. tips izraisa apmēram 70% no dzemdes kakla vēža gadījumu kopējā skaita, savukārt 45., 31. un 33. tips ir nākamie izplatītākie dzemdes kakla vēzi izraisošie vīrusa tipi.^8,9

Vēzi izraisošo HPV tipu nepārejoša infekcija rada normai neatbilstošas onkocitoloģiskās uztriepes analīzes, pirmsvēža izmaiņas un arī vēzi. Cervikālā  intraepiteliālā neoplāzija (CIN), kas tiek iedalīta 1.,2. un 3. pakāpē, raksturo pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Jo augstāka CIN pakāpe, jo lielāka iespēja, ka izmainītās šūnas varētu kļūt par vēža šūnām.¹⁰ CIN 1, 2 un 3 atbilst nelielām, vidējām vai smagām šūnu izmaiņām. CIN 2+ ir dzemdes kakla vēža surogātmarķieris. Katru gadu pasaulē vairāk nekā 500 000 sieviešu tiek uzstādīta dzemdes kakla vēža diagnoze un 280 000 ik gadu mirst no šīs slimības.¹¹

HPV 16., 18. un 45. tips ir nozīmīgi tajā ziņā, ka izraisa turpat vai 90% adenakarcinomu gadījumu⁸ – ļoti agresīvu dzemdes kakla vēža formu, kas jo īpaši bieži sastopama jaunām sievietēm un ko grūti laikus atklāt ar skrīninga palīdzību. ^12,13

Atsauces:

1. Paavonen J et al. Efficacy of the HPV-16/18 AS04-adjuvanted vaccine against cervical infection and pre-cancer caused by oncogenic HPV types: final event-driven analysis in young women (the PATRICIA trial). 2009. Published online, The Lancet July 7 2009.
2. Paavonen J et al. Efficacy of a prophylactic adjuvanted bivalent L1 virus-like-particle vaccine against infection with human papillomavirus types 16 and 18 in young women: an interim analysis of a phase III double-blind, randomised controlled trial. The Lancet 2007; 369: 2161–70.
3. Aguilar JC. Vaccine adjuvants revisited. Vaccine 2007; 25: 3752-3762.
4. Descamps D, Hardt K, Spiessens B et al. Safety of human papillomavirus (HPV)-16/18 AS04 adjuvanted vaccine for cervical cancer prevention: a pooled analysis of 11 clinical trials. Human Vaccine, 2009; 55: 1-9.
5. Baseman JG, Koutsky LA. The epidemiology of human papillomavirus infections J Clin Virol 2005; 32 Suppl 1; S16-24.
6. WHO. Expert Committee on Biological Standardization. Guidelines to assure the quality, safety and efficacy of recombinant Human Papillomavirus virus-like particle vaccines, accessed on 27/3/2009 at http://screening.iarc.fr/doc/WHO_vaccine_guidelines_2006.pdf
7. Muñoz N, Bosch FX, de Sanjose S, et al. Epidemiologic classification of human papillomavirus types associated with cervical cancer. N Engl J Med 2003; 348: 518-527.
8. Bosch X, Burchell A, Schiffmann M et al. Epidemiology and Natural History of Human Papillomavirus Infections and Type-Specific Implications in Cervical Neoplasia. Vaccine 26S (2008) K1–K16.
9. Cohen J. High Hopes and Dilemmas for a Cervical Cancer Vaccine. Science 2005; 308: 618-621
10. Cancer Research UK accessed on 11 June 2009 at http://www.cancerhelp.org.uk/help/default.asp?page=1673.
11. World Health Organization. Initiative for Vaccine Research.  http://www.who.int/vaccine_research/diseases/hpv/en/ Accessed on February 13, 2009.
12. Castellsagué X et al. Worldwide Human Papillomavirus Etiology of Cervical Adenocarcinoma and Its Cofactors: Implications for Screening and Prevention. Journal of the National Cancer Institute 2006; 98 (5): 303-315.
13. Bulk S et al. Incidence and survival rate of women with cervical cancer in the Greater Amsterdam area. British Journal of Cancer 2003; 89: 834-839.