Diagnostika

Onkocitoloģiskās uztriepes pārbaude ir efektīvākā dzemdes kakla diagnostikas jeb šūnu izmaiņu noteikšanas metode, jo šīs izmaiņas var būt agrīnas dzemdes kakla vēža pazīmes. Lai arī onkocitoloģiskās uztriepes pārbaude nepasargā no inficēšanās ar vīrusu, tā palīdz atklāt agrīnas slimības pazīmes. Onkocitoloģiskās uztriepes pārbaude ļauj iegūt informāciju par dzemdes kakla [dzemdes šaurākās un zemākās daļas] izmaiņām [t.sk. pirmsvēža] un audzēja pazīmēm. Uztriepi parasti paņem ginekologs ar spatulas vai īpašas birstītes palīdzību, no dzemdes kakla virsmas saudzīgi atdalot dažas šūnas. Pēc tam šūnu paraugs tiek izpētīts ar mikroskopa palīdzību, lai konstatētu iespējamās agrīnās izmaiņas.

Onkocitoloģisko uztriepju analīžu neatbilstību normai var iespaidot iekaisums, kas radies sekojošu faktoru ietekmē, piemēram:

• nesena intensīva seksuāla aktivitāte;
• maksts skalošana;
• piena sēnītes vai citas infekcijas, t.sk., seksuālas/reproduktīvā trakta infekcijas [herpes u.c.] ;
• grūtniecība, spontāns vai plānots aborts;
• medikamenti;
• hormonālas izmaiņas;
• dzimumorgānu kondilomas [labdabīgus veidojumus] izraisošie HPV tipi.

Ja onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes rezultāti ir normai neatbilstoši, un ārsts vēlas izmeklēšanu turpināt, visticamāk tiks izraudzīta kolposkopijas metode. Tā ir pārbaude, kas palīdz ārstam tieši un pietuvināti aplūkot dzemdes kakla audu izmaiņas ar kolposkopa palīdzību. Tieši tāpat kā onkocitoloģiskās uztriepes paņemšanas laikā, arī kolposkopiskās pārbaudes procesā paciente atrodas uz ginekoloģiskā krēsla, un ārsts, lai izmeklētu dzemdes kaklu, vaginālajā atverē ievieto spoguli. Ārsts izmanto arī ar gaismu aprīkotu palielināmo stiklu, sauktu par kolposkopu, lai izgaismotu un palielinājumā aplūkotu dzemdes kakla audus un izpētītu iespējamās izmaiņas. Šī procedūra parasti ilgst tikai 5 – 10 minūtes.

Kolposkopijas laikā ārsts var paņemt turpmākai izmeklēšanai nelielu dzemdes kakla audu paraugu. Šādu audu paņemšanu sauc par biopsiju. Šīs procedūras laikā, pirms parauga paņemšanas, dzemdes kakls tiek atsāpināts ar vietējās anestēzijas palīdzību. Pēc procedūras iespējams izjust nelielas spazmas vai sāpes, kā arī iespējama neliela asiņošana, bet šādas reakcijas ir normālas.

Ja biopsijā tiek konstatēta dzemdes kakla vēža klātbūtne, ārsts var nozīmēt citus izmeklējumus, piemēram, rentgenogrammu, cistoskopiju [metode, ar kuras palīdzību tiek izmeklēts urīnpūslis] vai proktoskopiju un kolonoskopiju [metodes, ar kuru palīdzību tiek izmeklēta resnā un tievā zarna]. Šie izmeklējumu palīdz noteikt, vai audzējs ir izplatījies un kādu stadiju sasniedzis.
Lasīt vairāk